Arvīds Fridrihs Kārlis Braemer (Brēmers)

    Esot bijis apdāvināts, trīs gadus apmācības apguvis mājās pie mājskolotāja, vienu gadu mācījies Ļaudonas draudzesskolā. Pēc tās uzņemts Rīgas reālskolā, kuru pēc gada beidzis ar godalgu. Lai varētu iestāties Rīgā ģimnāzijā, vienu gadu dzīvojis Pokrotā, pie Vilhelma Roznieka mācījies latīņu valodu, pēcāk šo domu atmetis un salīdzis Vecbebru muižā par lauksaimnieka mācekli. Pēc gada Brēmers atkal atgriezies Glāzniekos un 16 gadu vecumā pārņēmis saimniekošanu savās rokās. Tolaik saimniecībai bijuši lieli parādi, strādniekiem ilgu laiku nav maksātas algas. Arvīda tēvam Otto Brēmeram saimniekošana Glāzniekos īsti nevedās, toties mātei interesējusi lopkopība. Arvīds Brēmers mainījis saimniekošanu, ieviesis jauninājumus, neņemot vērā tēva iebildumus. Daudz lasījis, papildinājis savas zināšanas lopkopībā, lauksaimniecībā, citās nozarēs. Pārvaldījis krievu, vācu valodas, pašmācības ceļā apguvis franču un zviedru valodas.
    Arvīds Brēmers piedalījies sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Kā Vidzemes pārstāvis viņš bija ievēlēts pirmajā Krievijas impērijas Valsts domē un pēc domes atlaišanas parakstīja Viborgas uzsaukumu Somijā pēc 1905.gada revolūcijas. Par šo rīcību Brēmers tika apcietināts, 3 mēnešus pavadīja cietumā Cēsīs. Pie viņa brauca māte, lai lūgtu padomu saimniekošanā, bet netika pielaista pie dēla.
    Pirmā pasaules kara laikā Arvīds Brēmers uzturējās Krievijā, Latvijā atgriezās, kad sāka veidoties Latvijas valsts. 1919.gadā bijis Latvijas delegācijas padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos,  delegācijas kases pārraugs Versaļas miera konferencē Parīzē. Kā bezpartejiskais kandidēja pirmajā Latvijas saeimā, kur gan netika ievēlēts. Strādāja Konsuma pārvaldē kā direktors, vēlāk Turībā. Vairāk kā 40 gadus bez pārtraukuma vadīja Ļaudonas lauksaimniecības biedrību, darbojās piensaimnieku sabiedrībā, patērētāju un lopkopības pārraudzības biedrībā. Kopš 1934.gada viņš bija Latvijas piensaimnieku centrālās savienības padomes loceklis. Konsuma uzdevumā, arī privāti daudz ceļoja, pabijis Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Anglijā, Čehoslovākijā. Brēmers bija arī viens no Ļaudonas lauksaimniecības skolas dibinātājiem. Jau 1910.gada Vispārējā latviešu zemkopju sapulcē Brēmers uzstājās ar priekšlasījumu “Kāda lauksaimniecības skola mūsu mazgruntniekus apmierina”, kurā viņš ierosina dažādas lauksaimnieku apmācību formas, kā tautskolas, kursus, 2-gadīgo lauksaimniecības skolu dibināšanu u.c.
    1925.gadā piedalās Pirmajā Latvijas Piensaimnieku sabiedrību kongresā, kur tiek ievēlēts redakcijas komisijā no Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrības, piedalās debatēs, izsakās par labo kopmoderniecību attīstību Vidzemē un iesaka pievērst vēl lielāku uzmanību sviesta eksportam, aicina izglītoties lauksaimniecības jomā.
    Kara gados un lielinieku valdīšanas laikā Vidzemē cieta Glāznieku lopu ganāmpulks. Daļa tika pārvesta uz Toci.  Kad Brēmers atgriezās savā saimniecībā, viss bija jāsāk no jauna. Glāzniekos ieveda sugas lopus, strādā pie govju ganāmpulka  ciltsdarba. Tiek turēti vaislas buļļi un veikts arī ciltsmateriāla salīdzināšanas darbs, novērtējot katras līnijas pēcnācējus. Glāzniekos izvesta zemes meliorācija par 11.512 Ls, iestādīts augļudārzs. Izveidota priekšzīmīga saimniecība uz kuru ekskursijās brauc lauksaimnieki no visas Latvijas. Liela vērība pievērsta ganību ierīkošanai, pilnvērtīgas lopbarības sagatavošanai, kas samazina pirktās lopbarības izmantošanu. Glāzniekos bija ne tikai kopti lopi, lauki, bet arī dzīvojamā māja.  Modernizēta karstā ūdens iegūšana kurinot mājas pavardu, ierīkota vannas istaba saimniekiem un strādājošiem.
    Brīvajā laikā Brēmers iet medībās, dažkārt arī spēlē kārtis, viņš mīl sabiedrību, lai gan ir diezgan nerunīgs, no radiem tiek uzskatīts par savādnieku.  

    Ieņemamie amati:

1917. gadā bija viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem.
Ļaudonas lauksaimniecības biedrības priekšnieks no 1904.gada.
Darbojas Latvijas Tautas padomē.
Madonas rajona sugas lopu audzētāju biedrības priekšnieks.
Ļaudonas krājaizdevu sabiedrības direktors.
Miris 1941.gada 10.novembrī Ļaudonas Glāzniekos.
1926.gadā Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, 4.šķira